Nakts raganas un Vidzemes viduslaiku kapsētas

Godātātie kolēģi! Aicinām uz biedrības 2014. gada pirmo pasākumu!

Dr.Philol. Sandis Laime Nakts raganas un Vidzemes viduslaiku kapsētas

Pasākums notiks: 12. februārī LU Vēstures un filozofijas fakultātē Aspazijas bulvāris 5 510. auditorija Plkst. 16oo

Aicināti visi interesenti!

Monogrāfija „Raganu priekšstati Latvijā: Nakts raganas” sniedz jaunas atziņas par raganu priekšstatu attīstību Latvijā, laužot stereotipu par raganām kā viedām sievām, zintniecēm un burvēm, kas tikai vēlākos laikos tikušas dēmonizētas.

Grāmatas atvēršana notika K. Barona konferences noslēgumā 31. oktobrī – kopā ar akadēmiskā izdevuma „Latviešu tautasdziesmas” 10. sējuma otrreizēju atvēršanu.

Balstoties latviešu folkloras materiālā, grāmatā aprakstīts latviešiem līdz šim mazpazīstams raganu paveids – „nakts raganas” – dēmoniskas, cilvēkiem bīstamas pārdabiskas būtnes, kas radniecīgas tā saucamajām „nelaimīgajām dvēselēm”. Monogrāfija atvasināta no Sanda Laimes 2012. gadā Latvijas Universitātē aizstāvētās doktora disertācijas „Raganu tradīcija ziemeļaustrumu Latvijā”.

„Viduslaiku dēmonoloģijas pētnieks Džefrijs Bērtons Rasels savulaik rakstīja: „Cenšoties neredzēt cilvēcisko ļaunumu, mēs esam pieradinājuši raganas un padarījuši tās komiskas, uzsēdinot uz slotas un uzvelkot tām smailu cepuri. Tā mēs viegli izravējam raganas no savām bailēm un iegalvojam saviem bērniem – un arī paši sev –, ka tādu raganu vispār nav. Bet viņas ir. Vai vismaz reiz bija”. Vēl ilgi pirms uzsēdināšanas uz slotas latvieši bijās no cita veida raganām. Tumšās naktīs bālā mēness gaismā dīķmalās un nomaļos purvos tās velēja savus zīda audeklus, mēģinot attīrīties no dzīves laikā uzkrātā grēku smaguma. Ieklausieties – viņas joprojām tur ir. Vai vismaz reiz bija," grāmatā raksta Sandis Laime.

Vairāk par Sanda Laimes pētījumu lasiet šeit