Aizkraukles pilskalna dārgumi

Gleznainajā Daugavas krastā netālu no Srīveriem atrodas teiksmām un nostāstiem apvītais Aizkraukles pilskalns un to ietverošais arheoloģiskais komplekss. Aizkraukles pilskalns ir viens no Latvijas iespaidīgākajiem pilskalniem, uz kura atradušās ne vien seno latgaļu un lībiešu koka pilis, bet arī 13. gs sākumā uzcelta pirmā Aizkraukles viduslaiku mūra pils. Pilskalna pakājē Daugavas krastā pletusies ap 3 hektāriem plaša senpilsēta, kuras teritorijā viduslaikos uzcelta mūra baznīca. No baznīcas līdz mūsdienām saglabājušās drupas. Blakus pilskalnam dzelzs laikmetā bijuši divi kapulauki – Lejasžagaru un Aizkraukles senkapi, kuros apbedīti senie latgaļi un lībieši. Savukārt viduslaikos kapsēta ierīkota ap mūra baznīcu senpilsētas teritorijā.

Aizkraukles pilskalns izveidots stratēģiski izdevīgā vietā Daugavas stāvajā krastā, kur to no divām pusēm – austrumiem un rietumiem – norobežo dziļas gravas. Papildus dabiskajiem šķēršļiem nostāvinātajās pilskalna nogāzēs izveidotas arī divas mākslīgas terases un pilskalna galvenā plakuma daļa no priekšpils atdalīta ar dziļu grāvi. Pilskalna apdzīvotība aizsākusies jau 1. gadu tūkstotī pirms Kristus, bet vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gadsimts) un viduslaiku sākumā (13.-14. gadsimts) tas bijis nozīmīgs novada centrs un būtisks pieturas punkts Daugavas ūdens ceļā, kas savienoja Baltijas jūru un Melno jūru.

Aizkraukles pilskalns vairākkārt minēts vēsturiskajos avotos, tai skaitā, Livonijas Indriķa un Atskaņu hronikās. Arheoloģiskais komplekss ir arī plaši pētīts. Pētnieku uzmanību pilskalns un ap to esošais arheoloģiskais komplekss piesaistījis jau kopš 19. gadsimta pirmās puses. Tieši Aizkraukles senkapos 1839. gadā Tērbatas Universitātes profesora Fridriha Krūzes vadībā tiek veikti pirmie zinātniskie arheoloģiskie izrakumi mūsdienu Latvijas teritorijā. Savukārt pašā Aizkraukles pilskalnā pirmie arheoloģiskie izrakumi notikuši jau 1889. gadā. Tos veica baltvācu vēstures pētnieks Antons Buholcs. Senpilsētas teritorijā esošajā viduslaiku baznīcas vietā pirmie arheoloģiskie izrakumi notika 1939. gadā arheologa Pētera Stepiņa vadībā. Savukārt visplašākie arheoloģiskie izrakumi pilskalnā, senpilsētā, viduslaiku baznīcas kapsētā, kā arī Lejasžagaru senkapos no 1971. līdz 1976. gadam norisinājās arheologa Vladislava Urtāna vadībā. Kopumā izrakumos iegūti vairāki desmiti tūkstoši senlietu – rotaslietas, darbarīki, ieroči, sadzīves priekšmeti, keramikas lauskas, zirglietas, monētas un citi priekšmeti. Pilskalnā un senpilsētā atklāts liels daudzums dažādu celtņu – aizsargceltnes, dzīvojamās un saimniecības ēkas, kā arī gandrīz simts pavarda vietas un krāsnis. Savukārt senkapos un viduslaiku kapsētā izpētīti vairāki simti apbedījumu, kas sniedz priekšstatu par dzelzs laikmeta un viduslaiku Aizkraukles iedzīvotājiem.

Izstāde “Aizkraukles pilskalna dārgumi” ir digitāls vēstījums par Aizkraukles pilskalnu – vienu no Latvijas pazīstamākajiem un ainaviskākajiem pilskalniem, tā vēsturi, izpēti, kā arī tā nozīmi vēsturnieku, arheoloģiskās izpētes dalībnieku un vietējo iedzīvotāju kultūrvēsturiskajā apziņā.