2025. gada arheoloģiskais piemineklis - Lagzdīnes pilskalns
Latvijas arheologu biedrība par 2025. gada arheoloģisko pieminekli ir izvēlējusies valsts nozīmes kultūras pieminekli (aizsardzības Nr. 2532) Lagzdīnes pilskalnu.
Lagzdīnes pilskalns ir dzelzs laikmeta nocietināta dzīvesvieta Ventas labajā krastā ar Kurzemes pilskalniem netipisku cirkulāru valni gar plakuma malām. Pilskalns atrodas Ventspils novadā Piltenes pagastā pie autoceļa V1309 Piltene–Zlēkas. Pilskalnam senatnē bijusi nozīmīga loma Ventas ūdensceļa kontrolē, jo pirms viduslaiku piļu būvniecības Ventspilī un Piltenē tieši Lagzdīnes pilskalns bija pirmais nozīmīgākais nocietinājums upes lejtecē no Baltijas jūras puses. Lagzdīnes nosaukums pirmo reizi rakstītajos avotos minēts 1253. gadā kā apdzīvota vieta Lesseden. Pilskalns ir populārs apskates objekts jau kopš 19. gadsimta.
Tieši ar kādas senlietas atradumu netālu no Lagzdīnes pilskalna, kas 1820. gadā nodota toreizējam Kurzemes provinces muzejam Jelgavā, aizsākusies arī interese par Ventas lejteces aizvēstures pieminekļiem. Pilskalnu apzinājis arī pazīstamais latviešu pilskalnu pētnieks Ernests Brastiņš, kurš 1923. gadā izdotajā grāmatā “Latvijas pilskalni I: Kuršu zeme” par Lagzdīnes pilskalnu raksta: “Teika stāsta, ka Lagzdines pilskalnā senāk stāvējusi Piltene, kas tagad atrodas 8 kilometrus ziemeļ-rietumos”. Nelielu (0,8 x 1,4 m) pārbaudes šurfu 1967. gadā pilskalnā izpētīja arheologs Ēvalds Mugurēvičs. Izpētes laikā viņš atklāja līdz 1.8 m biezu kultūrslāni un no iegūtajiem atradumiem secināja, ka pilskalns apdzīvots gan mūsu ēras sākumā, gan arī 11.-13.gs. Plašāka Lagzdīnes pilskalna izpēte uzsākta 2024. gada vasarā arheologu Armanda Vijupa un Kaspara Markusa Molla vadībā. Latvijas arheologu biedrības un Ventspils muzeja organizēto izrakumu laikā 28 kvadrātmetru lielā laukumā kultūrslānis izpētīts līdz 1,2 m dziļumam, kas saturēja ne tikai dzelzs laikmeta, bet arī 19.-20. gadsimta cilvēku darbības liecības. Izpētes rezultāti liecina par to, ka pilskalnā dzīvojusi kopiena, kas nodarbojusies ar zvejniecību, metālapstrādi un ir bijusi iesaistīta starpkultūru sakaros. Arheoloģisko izpēti pilskalnā paredzēts turpināt arī 2025. gadā.
Lagzdīnes pilskalns ir ne tikai nozīmīgs Kurzemes arheoloģiskais piemineklis tā pieejamības un arheoloģisko liecību, bet arī tā simbolisko vēstījumu dēļ. Par spīti apjomīgiem postījumiem, pilskalns ir visaptveroši saglabājis tā oriģinālos apjomus, izskatu un senvietas garu: tam ceļa izbūves laikā norakta rietumu nogāze, plakumā izbūvēti elektrības stabi, valnī ieraktas kāpnes un platforma, plakums un apmetne vairāk kā gadsimtu arī arti. Joprojām aktuāla problēma ir mantrači, kas, izmantojot metāldetektorus, nelegāli meklē un izrok senlietas, tādējādi arī postot pilskalna kultūrslāni. Cita problēma, kas ietekmē Lagzdīnes pilskalna uztveri, ir dažāda veida dezinformācijas un aplamu, pētījumos nebalstītu spriedumu izplatīšana par pilskalna un, līdz ar to arī Latvijas vēsturi. Piemēram, pilskalnā ir uzstādīts stends ar informāciju par alternatīvu 'baltu aizvēstures' interpretāciju, kas ir pretrunā ar zinātniskā izpētē balstītiem vēsturnieku un arheologu pētījumiem. Tāpat arī bez pamatota zinātniska izvērtējuma, informācijas brošūrās parādās apgalvojums, ka Lagzdīnes pilskalns bijis kuršu valdnieka Lamekina rezidence.
Pasludinot Lagzdīnes pilskalnu par 2025. gada arheoloģisko pieminekli, Latvijas arheologu biedrība aicina, apmeklējot senvietu klātienē, domāt par iepriekš minētajiem jautājumiem – arheoloģiskā pieminekļa pieejamība, tā postīšana un dezinformācijas radītais iespaids par pieminekļa uztveri. Tie ir publiski pieejama arheoloģiskā pieminekļa pārvaldības izaicinājumi, kas nav mazāk aktuāli arī citām Latvijas arheoloģiskajām senvietām.
Papildus informācija par Lagzdīnes pilskalnu pieejama:
Informāciju sagatavoja LAB biedrs, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļas speciālists, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūta laborants Kaspars Markus Molls