Vēsturisko laiku arheoloģija Latvijā: pētniecības pieejas, metodes un jaunākie atklājumi
Viduslaiku un jauno laiku vēsturisko norišu arheoloģiskā pētniecība pēdējās desmitgadēs piedzīvojusi strauju uzplaukumu, turklāt arvien svarīgāku vietu pētniecībā ieņem arī mūsdienu arheoloģija. Latvijā, tāpat kā Austrumbaltijas reģionā kopumā, pēc krusta karu laikmeta 13. gadsimtā veidojušos arheoloģisko vietu izpēti var apzīmēt par vēsturisko laiku arheoloģiju, hronoloģiski aptverot vairākus plašus vēstures laikmetus: viduslaiku, agro jauno laiku, jauno laiku un mūsdienu vēsturi.
Šajā LU starptautiskās zinātniskās konferences sekcijā referenti pievērsīsies gan pilsētu un viduslaiku piļu arheoloģijai, gan jauno laiku muižu un vēsturisko laiku apbedījumu un saimnieciskās darbības vietu arheoloģiskās izpētes aktualitātēm. Tāpat tiks aplūkoti jautājumi par 20. gadsimta militārās vēstures liecību, tostarp Pirmā pasaules kara nocietinājumu un pēc Otrā pasaules kara veikto nacionālās pretošanās kustības dalībnieku apbedījumu pētniecību.
Konferences darba valoda: latviešu.
LU Vēstures un filozofijas fakultātē Aspazijas bulvārī 5, 513. telpā
2024. gada 9. februārī
Sekcijas vadītājs: Andris Šnē