Aicinām iemēģināt roku senā DNS izpētē (bez priekšzināšanām)
Ievadlekcija un praktiskā nodarbība iesācējam: Iespējas un ierobežojumi senās DNS analīžu rezultātu pielietojumam vēstures izpētē
Nodarbība:
30. oktobris
16:00
2 stundas 30 minūtes ieskaitot kafijas pauzi
Oskara Kalpaka bulvārī 4.,1.stāva zālē
Vada A.Pokšāne un J.Ķimsis
Ievadlekcija par seno DNS un to kā praktiski izskatās ģenētisko analīžu rezultāti.
Praktiskās darbnīcas kā ietvaros dalībniekiem būs iespēja izmēģināt roku DNS sekvenču pielīdzināšanā un rezultāta interpretācijā, kā arī iemācīties veidot ģimenes kokus no DNS datiem.
Senās DNS analīžu metodes un ar tām iegūtā jaunā informācija par senajām populācijām vai indivīdiem aizvien biežāk tiek pielietota vēstures pētniecībā. Senās DNS analīzes var pastāstīt par pagātnes indivīdu ģenētisko izcelsmi, savstarpējo radniecību, veselības stāvokli, izskatu un vēl daudz ko citu. Šāda veida izpēte ļauj gan pārliecināties par, piemēram, rakstītajos avotos pieejamās informācijas preciziāti, gan arī uzzināt vairāk par indivīdiem un populācijām, par kuriem rakstisko avotu ir maz vai tādu nav nemaz.
Latvijā ar senās DNS izpēti nodarbojas Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā (BMC), tam speciāli piemērotā laboratorijā, kur no arheoloģiski iegūtiem kaulu, zobu vai augsnes paraugiem tiek izdalīta un apstrādāta senā DNS. Iegūtie sekvencēšanas dati tiek analizēti ar bioinformātiskiem rīkiem, līdzīgi tam, kā tiek apstrādāti modernās DNS dati plašākos populāciju ģenētikas pētījumos, tādejādi ļaujot seno indivīdu salīdzināt ar modernajiem indivīdiem.
Tomēr senās DNS analīzē pastāv virkne dažādu arheoloģisku, osteoloģisku, bioķīmisku un pat statistisku ierobežojumu, par kuriem būtu nepieciešams atcerēties. Senās DNS speciālisti Alise Pokšāne un Jānis Ķimsis pastāstīs par to, kā praktiski izskatās dažādu ģenētisko analīžu rezultāti, kādi tehniskie parametri ir jāņem vērā tos interpretējot un kur meklēt informāciju par citām vēsturiskajām populācijām un indivīdiem ar ko salīdzināt rezultātus.
