Intervija ar Dzirkaļu pilskalna balvas ieguvēju Gati Kalniņu

2023. gada nogalē Latvijas Arheologu biedrības izsludināto Jura Urtāna Dzirkaļu pilskalna balvu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas pilskalnu apzināšanā un popularizēšanā ieguva Gatis Kalniņš. Plaši pazīstamās lapas latvijas-pilskalni.lv radītājs, veidotājs un uzturētājs. Intervijā varat lasīt kā Gatis nokļuva līdz šādai idejai, kādus vel darbus viņš ir uzņēmies un kādi ir viņa nākotnes plāni.

G.Kalniņš lodo ar dronu senvēstures festivālā Bandava. Foto: Gints Albužis

Pirmā interese par senatnes izzināšanu un senvietām.

Specifiska interese par senvietām un vēsturi man atnāca nevis skolas laikā, bet nedaudz vēlāk. Kad es sāku daudz aktīvāk klausīties smago mūziku, ar sievu iesaistījāmies vidē, kur folklora un senatne ir cieņā. Pat sadraudzējos ar plaši pazīstamo grupu Skyforger un patlaban administrēju viņu mājaslapu.

Dodoties uz folkmetāla festivālu Lietuvā, mēs sākām savam maršrutam pievienot dažādas senvietas. Toreiz internetā atrast mazāk zināmas senvietas un saprast kā pie tām piekļūt nebija nemaz tik viegli. Tajā laikā bija tikai vietas.lv, kur varēja kaut ko uzmeklēt. Lai gan jāatdzīst, ka vietas.lv ir ieguldījuši pamatīgu darbu, atzīmējot ļoti daudz arheoloģiskos objektus. Tur ir pat vairāk senvietu kā Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras vietvārdu datubāzē.

Senvietu lapas izveidošana

Tā sākām pašu vajadzībai un interesei vākt informāciju par pilskalniem un citām vietām. Taču nevēlējos lūgt draugiem un paziņām dalīties ar zināšanām, lai pats tās noslēptu savā datorā. Tādēļ, 2017. g. izveidoju publisku blogu, kur visi interesenti varētu palasīt par man zināmajiem pilskalniem. Visticamāk, policijas inspektora tieksme lietas kataloģizēt un salikt saprotamā, argumentētā sistēmā, virzīja mani veidot savu blogu kā tādu katalogu ar pilskalnu šķirkļiem un strukturētu informāciju. Par pamatu pilskalnu aprakstiem paņēmu E.Brastiņa pilskalnu grāmatu, kurā ir apzināti ļoti daudz Latvijas pilskalnu un kas ir bez autortiesībām.

Sākumā arī oponēju dažādiem mūsdienu ezotēriskiem mītiem, bet patlaban esmu no tā atgājis. Diskusijas par šiem jautājumiem atstāju Facebook platformai. Fanātiskāko komentāru autori parasti arī nav spējīgi epastā atsūtīt strukturētu tekstu, kas tiešām apgāztu to, ko viņu pārliecība nespēj pieņemt. Pāris cilvēki gan tiešām ir atsūtījuši interesantu informāciju, ko es arī pielieku pie pilskalna vai senvietas ar atzīmi, ka konkrēts cilvēks, konkrētā datumā ir atsūtījis vienu vai otru faktu par to. Mani arī neaudz uztrauc daudzie stāsti par nogrimušajām pilīm, kas joprojām ir tikai novadpētnieku galvās. Kamēr šī informācija nav nofiksēta - ar to ir ļoti viegli manipulēt un pārveidot pēc pārstāstītāja nepieciešamības.

latvijas-pilskalni.lv un 3D modeļi

Lielākais lēciens lapas attīstībā bija tas, ka parādījās iespēja veidot pilskalnu 3D modeļus. Tikko kā ieraudzīju, ka tas ir iespējams arī Latvijas objektiem, tad sāku pētīt un eksperimentēt, līdz to apguvu. Šobrīd esmu ietrenējies tā, ka vienam modelim man aiziet kādas 20 minūtes. Sākumā taisīju pilskalnu modeļus un mājaslapas aprakstiem pievienoju tikai to bildes. Taču bildes nav tas pats, kas modelis, kur cilvēks var apskatīt kādu konkrētu leņķi vai pietuvinājumu. Tad atklāju Sketchfab, kur jau varēja publiskai piekļuvei izvietot pašus modeļus, lai katrs var grozīt un skatīties kā vēlas. Sketchfab man nav jāmaksā par pakalpojuma lietošanu, jo visi modeļi ir publiski lejuplādējami, līdz ar to esmu tur ievietojis jau pāri par tūkstoti 3D modeļu. Ja nu gadījumā šī vietne kaut kad ieviesīs apjoma ierobežojumus, vai apturēs darbību vispār, es paralēli veidoju arī panorāmas lidojuma video un lieku tos YouTube.

Finansējums un brīvība

Lai gan esmu cilvēks no ārpuses, tomēr ar laiku esmu sapratis, kā notiek darbs arheoloģijas nozarē – kā darbi ir atkarīgi no starptautisko projektu apstiprināšanas vai konkrētā brīža valsts finansējuma. To atceros arī no laika, kad strādāju policijā un zinu, ka tajā sistēmā otrreiz atgriezties nevēlos. Es labāk lapas tehniskos izdevumus sedzu no tiešajiem apmeklētāju ziedojumiem, nevis eju rakstīt projektus. Varbūt caur projektiem varētu izdarīt vairāk, bet tas uzliek savus pienākumus un ierobežojumus. Paša iniciatīva ļauj strādāt brīvāk, pēc saviem termiņiem un netērējot laiku definīciju un lietderības pamatojumu rakstīšanai. Ir bijusi arī pieredze, kad sadarbības partneri vēlas rediģēt aprakstu struktūru, bet man visai lapai ir vienota sistēma - es nevēlos vienu objektu pēkšņi pārveidot pavisam savādāk tikai lai kādam citam būtu ērtāk.

Brīvpieejas dati

Vienmēr esmu bijis vērsts uz dalīšanos ar informāciju, nevis tās krāšanu un sargāšanu. Es jau iepriekš biju iesaistīts bezmaksas atvērtās programmatūras kopienā un man iepatikās ideja – nodot savus uztaisītos 3D modeļus plašākai lietošanai. Tad cilvēki varētu šos datus izmantot ne tikai kā skatītāji, bet arī papildināt un pārveidot. Līdz ar to es uztaisīju savu atvērto datu krātuvi (repozitoriju), kuras materiālus cilvēki bez maksas var lietot savos darbos.

Kopš J.Urtāna Dzirkaļu balvas saņemšanas, es sāku arī daudz nopietnāk domāt par šo datu tālāko pēctecību, jo neviens mēs neesam mūžīgs. Interneta informācija ir tāda, ka, ja cilvēks no rīta pamostas un vairs nevēlas iesākto turpināt uzturēt, tad rodas jautājums - kas notiek ar šo izdarīto darbu tālāk? Man visticamāk jādomā kā un kad to būtu iespējams to nodot kādai organizācijai – lai nesanāk, ka vienu dienu lapa latvijas-pilskalni.lv vairs nav atverama.

Lekcija par senvietām senvēstures festivālā Bandava. Foto no seno cīņu kluba Exercitus Rigensis arhīva.

Latvijas senvietas trīs lapu plašumā

Paralēli lapai latvijas-pilskalni.lv pārzinu un uzturu arī senvietas.lv un hillforts.eu. Lai gan patlaban latvijas-pilskalni.lv ir zināmākā datu krātuve, daudz informācijas atrodams arī senvietas.lv, kuras pamatu veido lielā projekta “Kulta identitāte” sagatavotais materiāls. Tas bija Eiropas Savienības finansēts projekts, kas apkopoja informāciju par senvietām Baltijas Jūras reģionā. Tajā ir aprakstītas senvietas ne tikai no Latvijas piekrastes reģioniem (Kurzeme, Zemgale, Vidzeme), bet arī šis tas no Igaunijas un Zviedrijas. Es pats šajā projektā nebiju iesaistīts, bet kad projekts bija noslēdzies, sarunās ar iesaistītajiem cilvēkiem atklājas, ka lapa ir palikusi bez uzturētāja un uzrauga. Beigās sanāca, ka visa datubāze tika nodota man. Esmu sācis lapai pievienot objektus, kas vel nebija apsekoti. Cenšos atzīmēt kurus objektus apsekoja un aprakstīja Kulta identitātes projekta speciālisti un kurus tagad pievienoju es. Speciālistu sagatavotajos materiālos pat ir noderīgi ieteikumi objektu īpašniekiem un pašvaldībām - kā vajadzētu šos objektus apkopt un uzturēt.

Trešais resurss ir hillforts.eu, kas ir vairāk vērsts uz nākotni. Plānots, ka lapa veidos pamatu visas Eiropas dzelzs laikmeta pilskalnu katalogam. Protams, mērķis ir augsts, bet dzīve saveda kopā ar pētniekiem no Šlēzvigas universitātes. Mūsu savstarpējā komunikācijā parādījās, ka es neesmu vienīgais, kas vēlas izveidot Eiropas mēroga elektronisko katalogu. Tad, kamēr profesori gatavo projektus ar pamatojumiem, darba grupām un finansējuma pieteikumiem, es izdomāju jau sākt kaut ko darīt. Es nopirku domēnu un pašlaik tā stāv kā piezemēšanās lapa, kur ir tikai saites uz citiem resursiem.

Es jau esmu uztaisījis man zināmo Igauņu pilskalnu 3D modeļus. Pagājušogad, es tos nosūtīju  Igauņu Arheologu biedrībai un viņi sekojoši izveidoja savu pilskalnu web karti. Daļu satura viņi paņēma no manis (ar visām norādēm) un pielika klāt pētnieku aprakstus. Sanāk, ka es viņus uz šādu pasākumu esmu izprovocējis, un tagad pietiekami viegli ir apskatāmi arī Igauņu pilskalni. Nākamais ir Lietuviešu pilskalni, kur man vēl nav izdevies atrast visus nepieciešamos datus [ed. nedēļu pēc intervijas facebook paradījās ieraksts par 300 jauniem Lietuvas pilskalnu brīvpieejas modeļiem].  Sāku jau skatīties arī uz Polijas pilskalniem. Jebkurā gadījumā, ja profesoru lielais projekts tomēr netiks atbalstīts, manis sataisītie dati tāpat būs publiski pieejami.

Nākotne un trīs vienā

Šobrīd veidoju jaunu mājaslapas veidolu, kur būs zem viena jumta savilktas kopā visas trīs mājaslapas, bet saglabājot pēctecību. Nebūs tā, ka meklētājā ierakstot senvietas.lv dators vairs neko neatradīs – saite joprojām darbosies. Saglabāsies arī norādes rīkjoslās, kas ļaus viegli pāriet no vienas lapas uz otru. Taču tehniski visas trīs lapas būs vienuviet un strādās ar vienu informācijas glabātavu. Līdz ar to, cilvēkam atverot, piemēram, Tērvetes pilskalnu viņš varēs redzēt ne tikai informāciju par pašu pilskalnu, bet arī citas senvietas 10 km rādiusā. Šīs papildus senvietas jau būs ne tikai pilskalni, bet arī akmeņi, alas, avoti u.c. objekti no senvietas.lv. Būs iespējams uzreiz sastādīt savu senvietu apskates maršrutu. Uzreiz gan teikšu, ka senkapi kartēs nebūs atrodami, jo tur sākas jautājums par kapu aplaupītājiem. Var jau teikt, ka viņiem šī informācija tāpat ir atrodama, bet es vienkārši nevēlos to uz savas sirdsapziņas. Sākot veidot latvijas-pilskalni.lv, es runāju ar profesoru J.Urtānu, lai saprastu, kuru senvietu apmeklēšana varētu tās apdraudēt. No tās reizes es arī sev novilku sarkano līniju pie senkapiem – lai cilvēki dus mierā.

Jaunajā mājaslapā būs iespējams vieglāk pievienot papildu tekstus, atsauces un norādes uz informāciju citās vietās. Nākamais solis būs arī konspektēt Nacionālā Kultūras mantojuma pārvaldes glabātās objektu lietas un mēģināt ielikt kādu informāciju no tām. Dažiem pilskalniem tā jau ir pielikta, protams, ar visu norādi. Pārvaldes dokumentos vietām var izlasīt ļoti interesantu informāciju.

Izveidojusies sadarbība ar LVM GEO aplikācijas izstrādātājiem, kuri lieto manis sagatavotos datus ar pilskalniem un koordinātām. Jaunajā mājaslapā šo varētu attīstīt, ļaujot ātrāk un vieglāk paņemt vairāk datus un strādāt ar senvietu apskates maršrutiem no telefona.

Brīvais laiks un darbs ar pilskalniem

Es vairs nestrādāju tik intensīvi kā sākumā – sēžot pie programmas līdz diviem, trijiem naktī. Lēnā garā taisu un papildinu, bez uztraukuma, ka es varētu kaut ko nokavēt. Ja kāds pilskalna modelis nav uztaisīts šodien, bet rītdien no tā pasaule vairs nemainīsies. Sākumā strādāju daudz saspringtāk, jo lapa vel bija ļoti jauna un augoša, tagad ritms ir nedaudz cits. Man ļoti palīdz, ka esmu agrais putns. Es darba dienās ceļos piecos un lielu darba apjomu veicu agri no rīta, kad pasaule ir klusa un mierīga. Tas dod laiku pastrādāt pie modeļiem, bet nenolaupīt sev vakarus.