2022. gada Latvijas arheoloģiskais piemineklis - Cēsu senpilsēta
Lai pievērstu uzmanību arheoloģiskā mantojuma pārvaldībai pilsētās, Latvijas Arheologu biedrība par 2022. gada arheoloģisko pieminekli izraudzījusies Cēsu senpilsētu. Aktīvās, uz attīstību vērstās un ilgstoši apdzīvotās vietās kultūrslānis veidojies gadsimtiem ilgi, bieži vien sasniedzot vairāku metru biezumu. Jau kopš 20. gadsimta beigām dinamiskā pilsētvides attīstība padarījusi pilsētu arheoloģiskā mantojuma saglabāšanu un izpēti par izaicinājumu. Jautājums par to, kā pilsētas vēsturei nozīmīgo arheoloģisko mantojumu veiksmīgi pārvaldīt tā, lai pilsētas attīstība neapstātos, bet netiktu arī neatgriezeniski zaudētas nozīmīgas arheoloģiskās liecības, kļūst aizvien aktuālāks gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs. Šis izaicinājums kļuvis vēl sarežģītāks līdz ar Eiropā plaši pieņemto pilsētu ilgtspējīgas attīstības koncepciju, kas paredz palielināt iedzīvotāju blīvumu jau esošajās pilsētas robežās, nevis paplašināties aiz tām.
Arheoloģiskā izpēte Cēsīs, Rīgas ielas rekonstrukcijas laikā. Kreisajā pusē: 13. gadsimta ielas koka klājums. Centrā: tranšejā atsegtais 19. gadsimta beigās izbūvētā koka ūdensvada fragments. Foto: L. Lēģere
Latvijas mazpilsētu kultūrslānis valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā pirmo reizi iekļauts 1983. gadā. Šobrīd valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis “Cēsu senpilsēta” (valsts aizsardzības Nr. 394) kopā ar Cēsu viduslaiku pils teritoriju, Riekstu kalnu – pilskalnu, Konventa laukuma viduslaiku kapsētu, Katrīnas baznīcas viduslaiku kapsētu un Jāņa baznīcas viduslaiku kapsētu aizņem aptuveni 27 ha lielu platību.
Par procesu, kā no 13. gadsimta apmetnes, kas atradās blakus Cēsu pilij, izveidojās viduslaiku pilsēta ar divām maģistrālajām ielām, pilsētas baznīcu un tirgus laukumu, detalizēti rakstītie avoti nav saglabājušies. Tomēr jau 14. gadsimtā Cēsis jau bija Livonijas mērogiem nozīmīgs centrs – pilsēta, kuru apņēma aizsardzības mūri ar torņiem un vārtiem. Pēc daudzkārtējiem ugunsgrēkiem un karu postījumiem vēlākajos gadsimtos, arheoloģiskās liecības ir viens no galvenajiem avotiem, kas savieno mūsdienu pilsētu ar tās pagātni.
Cēsu senpilsētā nozīmīgākie arheoloģiskie pētījumi, kas pārsvarā saistīti ar būvniecību un infrastruktūras objektu attīstību, sākušies 20. gadsimta 80. gadu otrajā pusē. Laika gaitā izpētīti atsevišķi pilsētas aizsargmūra, vārtu torņu konstrukciju, dažādi iepriekšējo gadsimtu ielu segumu un laukumu fragmenti, viduslaiku un jauno laiku apbūves daļas, un dažādi citi objekti – piemēram, pilsētas koka ūdensvads, aku vietas, kā arī viduslaiku un jauno laiku apbedījumi. Cēsu pilsētas senākās daļas kultūrslāņa biezums sasniedz 3,8 metrus. 2021.gada arheoloģiskajos izrakumos Pils ielā 1, tika atklāts pavarda fragments, un tajā atrastā keramika atkārtoti apliecina, ka šī vieta bijusi apdzīvota jau dzelzs laikmetā. 2022. gada vasarā arheoloģiskos izrakumus Cēsīs plānots turpināt, piesaistot brīvprātīgos cēsniekus un citus interesentus, kā tas sekmīgi realizēts jau 2021. gada izrakumu sezonā.
Kaut arī vairums Latvijas pilsētu lepojas ar savu ilgo pastāvēšanas vēsturi, teritorijas attīstības kontekstā senpilsētas kultūrslānis bieži vien tiek uztverts kā apgrūtinājums, nevis vērtība. Latvijas Arheologu biedrība 2022. gada ietvaros plāno īstenot pasākumus, kuru mērķis būs pievērst sabiedrības uzmanību arheoloģiskajam mantojumam pilsētās – īpaši pilsētu kultūrslānim, pirms tas nonācis uzmanības lokā kā šķērslis teritorijas attīstības plānu īstenošanai. Arheoloģiskā mantojuma pārvaldībā liels ieguvums ir cieša un labi izprotama sadarbība visām tajā iesaistītajām pusēm vai - vēlamajā variantā - pārvaldībai jānotiek pašā sabiedrībā. Tāpēc būtiska, bet aizvien nenovērtēta, pilsētas attīstības projektu daļa ir sabiedrības informēšana par arheoloģiskās izpētes rezultātiem, kas tādējādi dod ieguldījumu vietradē un veicina izpratni par dzīves telpu. Arheoloģija ir nevis šķērslis, kas jāpārvar, bet gan konstruktīva pilsētas sastāvdaļa.
Informāciju sagatavoja: Laura Lēģere
Kontaktinformācija: laura.legere@gmail.com, t.29648775.