IN MEMORIAM Tatjana Berga

Mūžībā ir devusies arheoloģe un numismāte, habilitētā vēstures doktore Tatjana Berga ( 9.XII. 1944.- 2.X.2020.) .

T.Bergas darbs aizritējis Latvijas vēstures institūtā un Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. T. Bergas kā arheologa lielākais veikums saistīts ar arheoloģisko pieminekļu izpēti Daugavas krastos starp Daugavpili un Krāslavu un daudzu gadu darbu Valmieras mūra pilī un vecpilsētā, dodot nozīmīgu ieguldījumu viduslaiku apbedīšanas tradīciju, kā arī Livonijas perioda pilsētu izpētē.

T. Bergas zinātniskās intereses saistījās ar numismātikai svarīgu periodu – 9.–13. gadsimtu, laiku, kad veidojās naudas un svaru sistēma Livonijā.  Viņa noskaidrojusi, kad un pa kādiem ceļiem Latvijā ienākušas monētas, atklājusi, ka daļa Rietumeiropas monētu, iespējams, atdarinātas Latvijas teritorijā, identificējusi Rīgas bīskapa Nikolausa (1229–1253) brakteātus, konstatējusi, ka visu 13. gs. Rīgā kaltas monētas, izstrādājusi 10.-13. gs. tirdzniecības inventāra tipoloģiju un hronoloģiju. Par nenovērtejamu ieguvumu priekš Latvijas naudas vēstures  kļuva T.Bergas saglābtais un publicētais Piltenes 13.gs. monētu un sudraba stienīšu depozīts, kas deva nozīmīgu informāciju par naudas apgrozību Kurzemes teritorijā pirms krustnešu ienākšanas, par vācu zemēs un vēlāk arī Kurzemes bīskapijas un Livonijas ordeņa kaltām monētām. Risināto problēmu uzskaitījumu varētu turpināt.

T. Bergas zinātniskais veikums -vairāk nekā 240 publikācijas, tostarp 12 monogrāfiski izdevumi un grāmatas.  Tas ir fundamentāls ieguldījums Latvijas numismātikas un arheoloģijas attīstībā un  paliekošs zinātniskais mantojums nākošajām pētnieku paaudzēm.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem.
Latvijas Arheologu biedrība