Pētījums par Ziemeļeiropas pirmiedzīvotājiem: Latvijā ražojošā saimniecība ienāca no Ukrainas puses
Foto: S.Ambote/LR
Uz DNS pētījumu bāzes iegūtas jaunas atziņas par Skandināvijas pirmiedzīvotāju migrācijas maršrutiem. Kontinentālais pētījums par Ziemeļeiropu ļāvis daudz noskaidrot arī par Latviju. Secināts, ka ražotājsaimniecība ienāca līdz ar stepes lopkopju ierašanos no dienvidaustrumiem, nevis no dienvidrietumiem, kā uzskatīja līdz šim. Apstiprinātas arī dažādas līdz šim izvirzītas hipotēzes.
Autori: Sintija Ambote (Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondente)
Pētījumā pirmo reizi pasaules seno iedzīvotāju DNS izpētes vēsturē apkopoti 25 arheoloģisko izrakumu materiāli no mūsdienu Lietuvas, Latvijas, Igaunijas, Zviedrijas, Arhangeļskas apgabala un Karēlijas teritorijām. Starptautiskajā seno cilvēku pētījumā iesaistījās arī Latvijas Universitātes Vēstures institūta pētnieki.
''Galvenais autors ir Alise Mitnika (Alissa Mittnik), mēs pārējie esam asistenti. Viņa aplūko cilvēku ierašanos Skandināvijā, arī Austrumbaltijā, bet viņas galvenais mērķis ir noskaidrot, kā ieviešas ražojošā saimniecība šajās teritorijās, proti, lopkopība un zemkopība. Izmatojot šos DNS rezultātus, mēģina skaidrot pirmcilvēku kustības,'' par pētījuma mērķi vairāk stāsta Latvijas Universitātes vēstures institūta vadošais pētnieks, arheologs Andrejs Vask.
Tehnoloģiskās iespējas mūsdienās ļauj padziļināti pētīt izrakumos atrastos pirmiedzīvotāju kaulus, skaidro antropoloģe Gunita Zariņa. Latvija ir īpaši bagāta ar izrakumos uzieto akmens laikmeta arheoloģisko materiālu, kāda neesot nekur citur Ziemeļeiropā. Līdz šim bijušas dažādas teorijas par to, no kurienes Latvijā ierodas pirmie iedzīvotāji un kā šeit mainās arheoloģiskās kultūras. Iegūtie dati ļauj apstiprināt līdz šim izvirzītas hipotēzes:
''Par ražotājsaimniecības attīstību mēs skaidri varam redzēt pēc veiktajiem pētījumiem, ka tā ienāk apmēram pirms 3000 līdz 3500 gadiem un šis ienākšanas vilnis ir no Ukrainas apgabaliem, no tā saucamās Jamnajas kultūras izplatības apgabaliem.''