Biedri

Latvijas Arheologu biedrība savās rindās šobrīd apvieno 67 biedrus, kuri pārstāv visas lielākās ar arheoloģiju saistītās institūcijas Latvijā – Latvijas Vēstures Institūtu, Latvijas Universitātes vēstures un filozofijas fakultāti, Latvijas Nacionālo Vēstures muzeju, Valsts Kultūras Pieminekļu aizsardzības inspekciju u.c.


  • Rūdolfs Brūzis (1982)

DSC_0286 2013. gadā LU Vēstures un filozofijas fakultātē iegūts vēstures doktora grāds (Dr. hist. ).

Darba vieta: Latvijas Vēstures institūts.

Galvenās zinātniskās publikācijas veltītas viduslaiku bruņojumam Latvijas teritorijā.

Vadītas 19 arheoloģiskās izpētes ekspedīcijas, tostarp Rīgā, Nurmuižas, Šlokenbekas un Mazjumpravas muižā, Tukuma pilī, Zentenes „Bisnieku” viensētā, Ogresgala Ciemupes apmetnē un kapulaukā, Vecpiebalgas Raskumu senkapos, Kazdangas pils parka kapsētā.

E-pasts: semigall@hotmail.com


  • Ilze Mālkalniete (1976) 

ilzem

  • (dz. Melne; 1976.16.V Rīgā) – arheoloģe. Mag. hist.(2001). Mag. sc. soc. (2003). Absolvējusi Rīgas Natālijas Draudziņas ģimnāziju (1994). Beigusi Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti (2001) un Sociālo zinātņu fakultāti (2003).
  • 1995–2000 Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja Arheoloģijas nodaļas speciāliste. Kopš 1999 Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļas/departamenta speciāliste, no 2005 viduslaiku kolekciju galvenā glabātāja.
  • Vadījusi arheoloģiskos izrakumus Rīgas pilī (kopā ar J. Cigli), Ērģemes un Rundāles viduslaiku pilī un Veselavas viduslaiku un agro jauno laiku kapsētā. Veikusi arheoloģisko uzraudzību Cesvaines viduslaiku pilī un Vecrīgā. Pētnieciskās intereses saistītas ar viduslaiku un agro jauno laiku problemātiku.
  • Latvijas arheologu biedrības biedre (kopš 2009).
  • Darbi: Melne, I., 2002. Aizkraukles viduslaiku kapsēta. Latvijas arheoloģija: pētījumi un problēmas. Rīga, 119.-141.
    Mālkalniete, I., 2011.  Rīgas pils 17. un 18. gadsimta virtuve. Latvijas viduslaiku pilis, VII. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 216–237.
  • E-pasts: malkalniete@gmail.com

  • Artūrs Tomsons (1978)

Izglītība: 2012. g. absolvējis LU vēstures un filozofijas fakultāti iegūstot 2012. doktora grādu ar specializāciju arheoloģijā.

Darba vieta: Kopš 2007. gada Latvijas Nacionālajā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta galvenais krājuma glabātājs.

Zinātniskās intereses:  bruņojuma un tehnoloģiju vēsture no bronzas laikmeta līdz mūsdienām.

Arheoloģiskie izrakumi: Piedalījies un vadījis arheoloģisko izpēti ap 30 Latvijas arheoloģiskajos pieminekļos, tajā skaitā Vilces viduslaiku kapsētā, Krustpils viduslaiku pilī, Valdemārpils Bīlavu bronzas laikmeta “Velna laivā”, Rendas agrā dzelzs laikmeta akmens krāvuma senkapos, Jēkaba kazarmu vietā Vecrīgā, Veselavas viduslaiku kapsētā, Horna bastionā. Vadījis izrakumus un uzraudzības Rīgas pils galvenās pils pagalmā, Āraišu mūra pilī un priekšpilī,  Aglonas bij. katoļu klostera teritorijā, Ludzas viduslaiku pilī un Baznīckalnā, Jurizdikas pilskalnā, Madlienas viduslaiku kapsētā, Suntažu pilsvietā, dzelzs laikmeta apmetnes teritorijā Piļoros, Dagdas novadā, Vecrīgā, Aspazijas bulvārī 2o, Grēcinieku ielā 10, Kalēju ielā 21, u.c.

Galvenās zinātniskās publikācijas: www.academia.edu/ArtursTomsons

Eiropas arheoloģisko brīvdabas muzeju asociācijas (EXARC) individuālais biedrs un Eiropas arheologu asociācijas (EAA) biedrs. Nolasījis lekciju kursu  “Eksperimentālā arheoloģija: mūsdienu teorija un prakse” (LU VFF 2009. g.), kā arī kopš 2013. gada lasa kursa “Ievads bioloģiskajā antropoloģijā” arheoloģijas daļu LU Humanitāro zinātņu fakultātē).

Mājas lapa: www.arheostudija.lv
Kontakti: arturs.tomsons@gmail.com, tālr.26497228.


  • Una Untule – Judvaite (1991)

UUJ

  • Humanitāro zinātņu maģistra grāds vēsturē (2015.g.), LU Vēstures un filozofijas fakultātē.

 

  • Darba vieta: Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, arheoloģijas departaments, glabātāja asistente;

 


  • Juris Tālivaldis Urtāns (1952)

JurisURTANS(dz. 1952. g. 15. XII Madonā), arheologs un kultūrvēsturnieks. Vēstures zinātņu kandidāts (1988, Ļeņingrada), Latvijas vēstures doktors (1992), habilitētais mākslas zinātņu doktors (1998). 1975.gadā sācis strādāt Muzeju un kultūras pieminekļu zinātniskās pētniecības padomē kā Arheoloģijas nodaļas vadītājs, kopš 1988. – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, kopš 1998. profesors Latvijas Kultūras akadēmijā. Docējis Latvijas  Universitātē, Daugavpils Universitātē, Rēzeknes Augstskolā, Latvijas Mākslas akadēmijā, Turku Universitātē un Tomaras Tehnoloģiskajā institūtā. Veicis plašas arheoloģijas pieminekļu apzināšanas visos Latvijas novados. Kopš 1973. gada vadījis dažāda apjoma arheoloģiskos izrakumus Latvijas dažādu laikmetu un veidu pieminekļos. Daudzu projektu vadītājs vai līdzstrādnieks. Zinātniskās intereses saistītas ar senajām kulta vietām, pilskalnu un citu senvēstures pieminekļu apzināšanu, izvērtējumu, arheoloģijas pieminekli kā kultūrvēsturisku fenomenu, arheoloģijas un folkloras mijiedarbību, kultūrvēsturiskajiem akmeņiem, ieviešot pētniecībā gaisa arheoloģijas metodes un piedaloties zemūdens arheoloģijas izstrādnēs. Par pētījumu rezultātiem uzstājies ar referātiem starptautiskās konferencēs Baltijas valstīs, Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Zviedrijā, Somijā, Holandē, Lielbritānijā, Šveicē, Dānijā, Vācijā, Polijā, Portugālē, Ungārijā, Rumānijā, Luksemburgā u. c. Vairāku gaisa attēlu izstāžu autors. Vairāk nekā 1400 publikāciju autors, to skaitā pāri par 230 zinātniskas publikācijas un 50 grāmatas (10 monogrāfijas, 21 populārzinātniska, bibliogrāfiska vai avotu apkopojuma grāmata, 19 grāmatu sastādītājs vai atbildīgais redaktors), vairāku izdevumu redakcijas kolēģijas loceklis vai vadītājs. Ir Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis (2011), Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris (2013), Eiropas arheologu asociācijas (EAA) un Aerālās arheoloģijas darba grupas (AARG) biedrs, Latvijas profesoru asociācijas loceklis, filistru biedrības Lacuania valdes loceklis, Latvijas pārstāvis Baltijas jūras Zemūdens kultūras mantojuma aizsardzības darba grupā (UWHG), Latvijas zinātnes padomes eksperts arheoloģijā un folkloristikā u. c. Ir valsts aizsargājamā Krustpils Kūku Dzirkaļu pilskalna īpašnieks, kas nosaka brīvā laika izmantojumu pieminekļa un tā apkārtnes kopšanā. Vairāk kā 30 grāmatu autors.

Kontakti: juris.urtans@lka.edu.lv


  • Rūta Vecmuktāne (1988)

Latvijas Universitāte, Vēstures un filozofijas fakultātē iegūts vēstures maģistra grāds ar specializāciju kultūras mantojumā (mag.hist.); Galvenās intereses ir vēlā dzelzs laikmeta dzīvesvietas (īpaši pilskalni) un viduslaiku dzīves vietas, taču arheoloģiskās uzraudzības un izrakumi ir veikti dažādu laiku un veidu pieminekļos.

E-pasts: r.kraukle@gmail.com


  • Oskars Ušpelis (1983)

IMG_7459Izglītība: Latvijas Universitāte, Vēstures un filozofijas fakultāte, vēstures maģistra grāds ar specializāciju kultūras mantojumā

Darba vieta: SIA Arheoloģiskā izpēte, Reģ. nr. 54103102367, Raunas iela 17, Cēsis

Specializācija: Arheoloģiskā izpēte būvniecības objektos. Arheoloģiskā potenciāla novērtējums un pirmsprojektu izpētes. Kultūras pieminekļu individuālo aizsardzības zonu izstrāde.

Mājaslapa: facebook.com/Arheologiskaizpete                  

E-pasts: arheologiska.izpete@gmail.com


  • Aija Vilka (1987)

AV  Izglītība: 2011. gadā LU Vēstures un filozofijas fakultātē iegūts vēstures maģistra grāds; 2014. gadā pabeigtas LU VFF vēstures doktorantūras studijas, tiek turpināts darbs pie disertācijas, kas veltīta bērnu un bērnības problemātikas risināšanai vidējā un vēlā dzelzs laikmeta Latvijas arheoloģiskajā materiālā

Darba vieta: SIA “Arheoloģiskā izpēte”

Zinātniskās intereses: dzelzs laikmeta arheoloģija, sociālā arheoloģija, bioarheoloģija; galvenās publikācijas veltītas jautājumiem par bērnu lomu un nozīmi sabiedrībā, bērnu apbedījumiem un apbedīšanas aspektiem, kā arī citiem ar nepieaugušo indivīdu saistītiem jautājumiem aizvēsturē (galvenokārt vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā).

Vadītas vairākas arheoloģiskās izpētes (izrakumi un uzraudzības) ekspedīcijas Latvijas teritorijā (Skrundas Krievu kalnā, Grobiņas arheoloģiskajos pieminekļos (Skabāržkalns, Grobiņas viduslaiku pils, Priednieku un Atkalnu kapulauki), Krustpils viduslaiku pils, u.c.).

Eiropas arheologu asociācijas (EAA) biedre kopš 2012. gada.

Kontakti: vilka.aija@gmail.com; arheologiska.izpete@gmail.com


Inga Doniņa (1986)

Izglītība: ID2008- 2010. LU Vēstures un filozofijas fakultāte, kultūras mantojuma modulis, iegūts humanitāro zinātņu maģistra grāds vēsturē;

2005- 2008. LU Vēstures un filozofijas fakultāte, kultūras mantojuma specializācija, iegūts humanitāro zinātņu bakalaura grāds vēsturē

Darba vieta: LU Latvijas vēstures institūta zinātniskā asistente, vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku kuršu sabiedrības pētniecība

Arheoloģisko izrakumu vadība:

2014. gada jūlijs-augusts Spieķu senkapi, atļaujas Nr. A –– 0000476

2012., 2014. -2015.     Lapiņu apmetne un kapulauks (izrakumi kopā ar V. Bērziņu);

2012. gada jūnijs-jūlijs Skrundas Krievu kalns – pilskalns, atļaujas Nr. A – 0000256 (izrakumu atļauja kopā ar A. Vasku);

2012. gada oktobris Kurzemes metāla industrijas arheoloģisko objektu apsekošanas ekspedīcija Kuldīgas, Skrundas un Saldus novadā (vad. I. Doniņa)

 Dalība arheoloģiskajos izrakumos:

2015. jūlijs Kazdangas pils parks (vad. R.Brūzis) 2014. gada augusts Dzirkaļu senkapu uzkalniņā (vad. E. Guščika);2014. gada aprīlis Lapiņu apmetnes un kapulauka fosfātu iegūšanas ekspedīcija (vad. M.Kalniņš); 2013. gada maijs-augusts Arheoloģisko pieminekļu apzināšana Alūksnes un Apes novadā (vad. A.Vilcāne); 2013. gada aprīlis Užavas senlejas apzināšanas ekspedīcija (vad. V. Bērziņš); 2013. gada aprīlis – maijs Užavas senlejas apzināšanas ekspedīcija (vad. V. Bērziņš), 2010. gads. Rēzekne, Brāļu Skrindu iela 16 (vad. U. Kalējs); 2008– 2011. Mežītes arheoloģiskais komplekss (vad. A. Vasks, E. Guščika); 2008 gads Vācija, Neumark – Nord 2 (vad. L. Kindler), 2006- 2007. Ābelnieku senkapi (vad. A. Vasks)
Epasts: inga.donina@inbox.lv


 Dardega Legzdiņa (1986)

  • Humanitāro zinātņu maģistra grāds vēsturē (2011.g.), LU Vēstures un filozofijas fakultāte
  • Doktorante (kopš 2013. g.), LU Vēstures un filozofijas fakultāte
  • Darba vieta: LU Latvijas vēstures institūts, Bioarheoloģisko materiālu krātuve, zinātniskā asistente
  • Pētījumu tēma: bioarheoloģija, stabilo izotopu analīzes, senais uzturs
  • e-pasts: dardega@gmail.com

 Alise Šulte (1989)

alise

Izglītība: 2012. gadā apgūta Gotlandes Universitātes arheoloģijas maģistra programma (ieskaitot maģistra darbu angļu valodā). 2013.gadā LU Vēstures un filozofijas fakultātē iegūts vēstures maģistra grāds.

Darbavieta: kopš 2014. gada Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamenta keramikas krājuma glabātāja.

Arheoloģisko izrakumu pieredze: Tehniskā asistente izrakumos Västergarn viduslaiku pilsētā (Zviedrija) un Āraišu viduslaiku pilī. Dalība izrakumos Padises klosterī (Igaunija), Gotlandes velna laivā un rituālu vietā (Zviedrija), Mežītes pilskalnā u.c. Latvijas senvietās.

Zinātniskās intereses: dzelzs laikmeta arheoloģija un arheoloģiskā keramika. Papildus intereses iekļauj sociālo arheoloģiju, ēdiena gatavošanas vēsturi, arheoloģisko senlietu aizsardzības problemātiku un Zviedru laiku karšu GIS apstrādi. Dalība 2016. gada “Apdraudēto Latvijas arheoloģisko senlietu kataloga” izstrādē (kā piesaistītajam LNVM ekspertam). Vadītāja 2016. gada projektā “Zviedru laiku Vidzemes reģiona karšu piesaiste mūsdienu karšu sistēmai”.

Valodu zināšanas: dzimtā valoda latviešu, ļoti labas angļu valodas, vidējas krievu valodas un pamata līmeņa zviedru valodas zināšanas.

e-pasts: alise.sulte@gmail.com


  • Uldis Kalējs (1980)

Izglītība: Latvijas Universitāte, Vēstures un filkalejsozofijas fakultāte, humanitāro zinātņu bakalaura grāds vēsturē ar specializāciju kultūras mantojumā (2006.g.)

Darba vieta: SIA “ARCHEO” arheologs, www.facebook.com/archeo.lv

Darba pieredze: arheoloģiskās izpētes darbu (izrakumu un zemes darbu arheoloģiskā uzraudzība) vadīšana dažādos arheoloģiskajos pieminekļos visā Latvijas teritorijā. Galvenā darbu specializācija saistīta ar apjomīgu izpētes darbu organizēšanu un veikšanu būvobjektos, kas atrodas arheoloģisko pieminekļu teritorijās vai skar pieminekļu aizsardzības zonas. Realizēti projekti un veikti plaši pētījumi arī ar būvniecību nesaistītos objektos. Iegūta praktiska pieredze kultūras mantojuma objektu saglabāšanas jautājumos.

Kontakti: uldis.kalejs@gmail.com, tālr. 26463827


  • Mārtiņš Lūsēns (1964)

Izglītība: Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte, vēstures maģistra grāds (2006).

Darba vieta : SIA “Archeo”,  valdes priekšsēdētājs, arheologs, www.facebook.com/archeo.lv

Specializācija: arheoloģiskās izpētes un uzraudzības darbu veikšana un vadība dažādu periodu arheoloģiskajos pieminekļos  un to aizsardzības zonās Latvijas teritorijā. Arheoloģiskās izpētes darbu organizēšana un vadība liela apjoma  būvobjektos.  Arheoloģisko prognožu izstrāde pirmsprojekta stadijā. Arheoloģisko konstrukciju arhitektoniskais izvērtējums.

Intereses: viduslaiku un jauno laiku vēstures problemātika, vikingu laikmeta skandināvu kolonizācija Kurzemē.

Darba pieredze: kopš 1988.gada vadījis arheoloģiskās izpētes un uzraudzības darbus vairāk kā 70 objektos visā Latvijas teritorijā. Nozīmīgākās izpētes : Alsungas viduslaiku pils (1988), Piltenes viduslaiku pils (1991-1992), Limbažu viduslaiku pils (2002) Ventspils viduslaiku pils (1989-2011), Kuldīgas viduslaiku pils vieta (2000-2010), Rīgas pils pPriekšpils (2013-2014), Vecrīgas arheoloģiskais komplekss (1998-2016), Sv. Ģertrūdes baznīcas viduslaiku kapsētas vieta Rīgā, Brīvības ielā 42/44, (2006), Aizkraukles senbaznīca (2011), Kuldīgas senpilsēta (2008-2015), Alsungas Grīnbergu senkapi (2006), Čunkānu-Dreņģeru senkapi (2009-2011, 2014), Lapsu senkapi (2015-2016),  Kobronskansts vieta Rīgā, Jelgavas ielā 1 (2014, 2017) u.c.

Kontakti: t.29483244, e-pasts: martins.lusens@gmail.com


  • Armands Vijups (dz.1963.g.5.III Rīgā).

Arheologs, vēsturnieks, muzeja darbinieks. Studējis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē (1981.-1986.g., 1988.-1991.g.- aspirantūrā).  Strādājis Latvijas PSR Kultūras ministrijas Muzeju un kultūras pieminekļu zinātniskās pētniecības padomē, jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks (1986), docētājs Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē (kopš 1986.g.), 1994.-1998.g Arheoloģijas un vēstures palīgdisciplīnu katedras vadītāja v.i.  Vēstures zinātņu doktors (1998), asociētais profesors arheoloģijā (kopš 1999.g.), vadošais pētnieks (kopš 2015.g.). Piedalījies zinātniskās konferencēs un semināros Latvijā, Lietuvā, Norvēģijā, Polijā, Skotijā, Somijā un Zviedrijā, 1998.g. vadījis sekciju “The Baltic as Interaction Zone in Prehistory” Eiropas Arheologu Asociācijas 4.kongresā Gēteborgā. Stažējies Zviedrijā, Dānijā un Polijā, piedalījies arheoloģiskajos izrakumos Norvēģijā. Vairāk kā 70  zinātnisku un zinātniski populāru publikāciju par heraldiku, arheoloģiju, numismātiku, vēsturi, kultūrvēsturiskās vides aizsardzību, muzeoloģiju autors, vairāku mācību līdzekļi vispārziglītojošām skolām u.c. publikāciju autors. Astoņu  rakstu krājumu “Ventspils Muzeja Raksti” sastādītājs. Gēteborgas Universitātes Arheoloģijas institūta un LU Vēstures un filozofijas fakultātes kopprojekta Latvijas puses koordinators, divu šī projekta ietvaros izdoto rakstu krājumu sastādītājs un redaktors (1996.-1998.g.). Latvijas Republikas Heraldikas komisijas loceklis (kopš 1996.g.). Kopš 2000.g. – Ventspils muzeja direktora vietnieks.  Arheoloģisko izrakumu vadības un uzraudzības darbu pieredze  Puzes Lejaskroga senkapos, Užavas senkapos, Zlēku Gaisiņu senkapos, Jūrkalnes Drēbnieku senkapos, Ventspils senpilsētā, Kuldīgas senpilsētā, Puzes pilskalna dzelzs ieguves vietā, Dundagas, Strazdes un Puzes baznīcās u.c.

Zinātniskās intereses: vēlais dzelzs laikmets, vēsturisko laiku arheoloģija, heraldika, numismātika.

Kontakti: armands.vijups@lu.lv, telef. 29273582


  • Eduards Plankājs (1993)

  • Izglītība: Humanitāro zinātņu bakalaura grāds vēsturē (2015.g.) ar specializāciju kultūras mantojumā, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte.
  • Darba vieta: LU Latvijas vēstures institūts, Bioarheoloģisko materiālu krātuve, krājuma glabātājs.
  • Dalība arheoloģiskajās ekspedīcijās: 2007.-2010.g.- Rušenicas pilskalnā (vad. I. Kuniga); 2013.g.- Skrundas Krievu kalnā (vad. A.Vasks un A.Vilka); 2014.g.- Kobronskanstī (vad. M.Lūsēns un U.Kalējs); 2015.g. – Kazdangas pils parkā (vad. R.Brūzis un I.Doniņa); Lapiņu kapulaukā un apmetnē (vad. I. Doniņa un V. Bērziņš); Liepupes pilskalnā (vad. R.Kraukle un J.Ciglis); 2016.g.- Vecpiebalgas Raskumu kapulaukā (vad. R.Brūzis un I.Doniņa); Alūksnes pilī (vad. U.Kalējs).
  • Zinātniskās intereses: Vēlais dzelzs laikmets, sociālā arheoloģija un bioarheoloģija.  Eiropas arheologu asociācijas (EAA) biedrs kopš 2016. gada.

  • Andrejs Vasks (1947)

Andrejs Vasks (dzimis 1947. gadā Rīgā) ir habilitētais vēstures doktors, LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors (1997 – 2015), LU Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks, LZA korespondētājloceklis.

Viņa pētnieciskās intereses saistās ar Latvijas aizvēsturi un arheoloģiju, it īpaši ar bronzas un dzelzs laikmetu.

Četru monogrāfiju un ap 150 zinātnisku rakstu autors.

Veicis arheoloģiskos izrakumus daudzos Latvijas bronzas un dzelzs laikmeta, kā arī vēsturisko laiku arheoloģiskajos pieminekļos, starp kuriem nozīmīgākie ir izrakumi Brikuļu, Padures (Beltu) un Mežītes pilskalnā, Pukuļu bronzas laikmeta uzkalniņu kapulaukā, Kerkūzu apmetnē, Dignājas pilskalna apmetnē.

15.03.2017


  • Zigrīda Apala

  • Jānis Asaris
  • Dita Auziņa
  • Viktorija Bebre
  • Tatjana Berga
  • Anda Bērziņa
  • Valdis Bērziņš
  • Baiba Brieže
  • Mārcis Broža
  • Jānis Ciglis
  • Baiba Dumpe
  • Baiba Eglāja
  • Austra Engīzere
  • Aina Gailiša
  • Guntis Gerhards
  • Jānis Grūbe
  • Daniels Gunarsons
  • Elīna Guščika
  • Aiga Ivbule
  • Egīls Jemeļjanovs
  • Normunds Jērums
  • Elvigs Kabucis
  • Mārcis Kalniņš
  • Ināra Kuniga
  • Liene Kuniga
  • Egita Lūsēna
  • Ilze Biruta Loze
  • Laura Lēģere
  • Vitolds Muižnieks
  • Līga Palma
  • Ieva Pīgozne
  • Ilze Reinfelde
  • Ritvars Ritums
  • Inna Rozentāle
  • Mārtiņš Ruša
  • Renāte Siliņa-Piņķe
  • Aivars Siliņš
  • Roberts Spirģis
  • Irēna Strēle
  • Dagnija Svarāne
  • Jānis Tereško
  • Silvija Tilko
  • Baiba Vaska
  • Antonija Vilcāne
  • Ingrīda Līga Virse
  • Vanda Visocka
  • Ilga Zagorska
  • Gunita Zariņa
  • Līga Zariņa
  • Sandra Zirne
  • Māris Zunde.