LU pētnieces Līgas Zariņas monogrāfijas “Senākie iedzīvotāji Latvijas teritorijā. No kurienes esam nākuši” atvēršanas svētki

Piektdien, 25. maijā, plkst. 16.00 Latvijas Universitātes Zinātņu un tehnikas vēstures muzeja zālē (Raiņa bulvārī 19, 415. telpā, 4. stāvā) notiks Līgas Zariņas monogrāfijas “Senākie iedzīvotāji Latvijas teritorijā. No kurienes esam nākuši” atvēršanas svētki. Grāmata izdota LU Akadēmiskajā apgādā, pateicoties SIA „Mikrotīkls” finansiālam atbalstam, ko administrējis LU fonds.

csm_senakie_iedzivotaji_f104c08820Senākās arheoloģiskās liecības par cilvēku klātbūtni Latvijas teritorijā ir atbilstošas vēlā paleolīta noslēguma posmam. Grāmatas kontekstā senos Latvijas teritorijā ienākušos ļaudis var raksturot ne tikai kā ienācējus no kādiem konkrētiem reģioniem noteiktā laika sprīdī, bet var lūkoties uz tiem kā cilvēkiem, kas atnesuši tādas prasmes un zināšanas, kuru aizsākumi meklējami vēl senākā laikā un kuru atsevišķas atblāzmas vērtējamas arī mūsdienu kultūrās.

Grāmatā sniegts ieskats akmens laikmeta senākajā posmā – paleolītā un raksturotas tā dominējošās arheoloģiskās liecības – akmens rīki. Sekojot arheoloģijā tradicionāli pieņemtajai akmens artefaktu analīzei, kas ietver izejmateriāla, akmens apstrādes tehnoloģiju un morfoloģijas novērtējumu, grāmatā iekļautā pētījuma rezultāti izmantoti sencilvēku ģeoloģisko zināšanu un prasmju izmaiņu vērtēšanai. Raksturojot paleolīta akmens rīkus un to izpētes metodes, tiek atspoguļotas iespējas aizvēstures pētījumos gūt zināšanas par pašiem senajiem cilvēkiem un viņu dzīvesveidu.

 

Prof. Valdis Segliņš.

“Līgas Zariņas darbs nav vienkārša lasāmviela, tas prasa no lasītāja zināmu intelektuālu piepūli, spēju uztvert nepateikto, kas lasāms starp rindām, vienlaikus atstājot pietiekami daudz vietas iztēlei. Akadēmiskajā literatūrā tā nav tradicionāla pieeja un pēc pirmo pārskata nodaļu izlasīšanas dažiem var likt vilties. Autore nemēģina balstīties uz tradicionāliem pētījumu pirmavotiem un neseko to sniegtajiem rezultātiem, tie šajā darbā tiek aizstāti ar atvasinātu zinātnisko pētījumu atziņām, kas sniedz augstākas pakāpes vispārinājumu un neļauj izdarīt kādus konkrētus secinājumus un būvēt labi zināmas atziņu paradigmas. Netipisks, neraksturīgs, pat zināmā mērā izaicinošs darbs.”

Prof. Jurģis Šķilters

„Līgas Zariņas monogrāfija ir fascinējošs ceļojums vissenākajā materiālu attīstības periodā – paleolītā. Materiālu apstrādes tehnoloģiju attīstība tiešā (un vienīgā empīriskai rekonstrukcijai pieejamā) veidā raksturo to, kā ir attīstījusies senā cilvēka vide, kognitīvā niša. Apstrādes tehnoloģijas mijiedarbojas ar materiāla īpatnībām, bet materiāla īpatnības nosaka tehnoloģiju attīstības dinamiku un rezultātus. Attīstoties tehnoloģijām, attīstās apstrādes sarežģītība, taču arī to ietekmē materiāla īpatnības. Kas ir materiāls, kura ietekme ir veidojusi cilvēka attīstību, un kā to mērīt – tie ir L. Zariņas monogrāfijas centrālie jautājumi.”

Grāmata ir paredzēta sabiedrībai priekšstata radīšanai par senāko akmens laikmetu, kā arī Latvijas Universitātes un citu augstskolu studentiem, skolēniem un aizvēstures interesentiem, lai pievērstu uzmanību ciešajai zinātņu mijiedarbībai, kas nepieciešama un gaidīta cilvēku izcelšanās un aizvēstures izpētē.

 

Laipni aicināti visi interesenti!

 

Grāmata ir tapusi, pamatojoties uz autores izstrādāto doktora darbu “Krama rīki kā liecības par prasmju un zināšanu attīstību paleolītā” (vadītājs Dr. ģeol. V. Segliņš), kas aizstāvēts 2015. gada novembrī Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, un turpmākajiem pētījumiem, kas 2016. gadā veikti ar Latvijas Universitātes fonda administrētā SIA “Mikrotīkls” ziedojuma finansiālu atbalstu.

Līga Zariņa
21.05.2018.
https://www.fonds.lv/zinas/t/42991/