Starptautisks simpozijs “Smilts un Stikli / International Symposium Sand and Glass”

LU 75. zinātniskās konferences un Valsts pētījumu programmas
(VPP) Nr. 2014.10-4/VPP-6/4 projekta ietvaros pirmo reizi tiek organizēts
Starptautisks starpdisciplinārs simpozijs

“Smilts un Stikli”

kas norisināsies LU Dabaszinātņu akadēmiskajā centrā

2017. gada 3. un 4. martā.

Smiltis un smilšu izmēra daļiņas ir visizplatītākie nogulumi zemes virskārtā, ar tiem saistām gan iežu cikla vienu no svarīgākiem posmiem – dēdēšanu, materiāla transportēšanu un graudu noapaļošanu, saistām nozīmīgus sedimentaloģiskos aspektus, paleoklimatu, gan arī to plašo pielietojumu senatnē un mūsdienās. Savukārt, stikla plašais pielietojums medicīnā, pārtikas rūpniecībā, būvmateriālos, biomateriālos un nanomateriālos, īpašo lomu optiskās ierīcēs un komunikāciju tehnikā u.c., nosaka to plašo pētījumu spektru.

Smilšu daudzveidība dabā, kas ļauj tās grupēt un klasificēt pēc minerālu un ķīmiskā sastāva, fizikālmehāniskām īpašībām, un to plašais izmantošanas spektrs tautsaimniecībā ir galvenais iemesls, kādēļ smiltis tiek plaši pētītas fizikā, ķīmijā, medicīnā, bioloģijā, ģeoloģijā, lauku saimniecībā, materiālzinātnēs, arheoloģijā, planetārajās zinātnēs un citās saistītās zinātņu nozarēs, tajā skaitā mākslas zinātnēs, etnogrāfijā un folklorā, kur rodamas ne viena paralēles un konteksta daudzšķautņainība.

Simpozija mērķis ir pulcēt dažādu zinātnisko jomu pārstāvjus, kas ir saistīti un pēta smiltis vai smilšu izmēra daļiņas, kā arī dažādās to metamorfozes un kausējumus, un modifikācijas, tādējādi veicinot jaunu redzējumu un dažādu sfēru pētnieku mijiedarbību nākotnē un savstarpēju multidisciplināru pētījumu attīstību smilšu, silikātgēlu un stiklu, un ar tiem saistītos pētījumos. Lai to sekmētu, simpozija laikā tiks atvēlēts īpašs laiks savstarpējām diskusijām un pētnieku pieredzes apmaiņai.

Visi interesenti ir aicināti!

Savu dalību simpozijā var pieteikt sūtot aizpildītu dalībnieka anketu (sk. zemāk 1.pielikums) simpozija organizētājiem uz e-pastu: agnese.kukela@lu.lv.

Dalībnieku anketas beidzamais iesūtīšanas datums ir 2017. gada 6.janvāris.

Līdz 2017. gada 30. janvārim ir iespējams iesniegt paplašinātās tēzes (zinātniskie raksti) latviešu vai angļu valodā (2-7 lappuses) par minētajām tēmām simpozijam veltītam rakstu krājumam, kas tiks publicēts Zinātnisko rakstu sējumā (kolektīva monogrāfija).

Paplašināto tēžu noformēšanas noteikumi atrodami zemāk (2. pielikums).

Simpozija programma tiks izsūtīta un publicēta LU mājaslapā 2017. gada februārī.

Paredzamās simpozija tematiskās sesijas:

S1. Smiltis un smilšakmeņi ģeoloģijā, sesijas vadītājs: Asoc.prof. Ģirts Sinkulis (LU)
Smiltis un smiltsieži ir visai izplatīti un aizņem nozīmīgu vietu Baltijas reģiona ģeoloģiskajā griezumā. Tie ir tikuši pētīti, tomēr pētījumu apjoms ir gājis mazumā un tā paaugstināšanai būs vajadzīgi daudzi gadi. Tādēļ ir nepieciešama diskusija par smilšu un smiltsiežu ģeoloģijas pētniecības zinātniskām prioritātēm, perspektīvākajiem pētījumu virzieniem, tajā skaitā lietišķiem un orientētiem uz minerālizejvielu apzināšanu un to pētījumiem. Minētais attiecas uz pētījumu priekšmeta, pētniecības metožu un datu apstrādes tehnoloģijām un diskutējams plašākā kontekstā, tajā skaitā smiltsiežu noderīgo īpašību pētījumus aptverot kolektorslāņus, pētījumus perspektīvās ģeoloģiskās struktūrās gāzes uzglabāšanai pazemē.
Sesijā paredzēts prezentēt zinātnisku ģeoloģisko un ģeofizikālo pētījumu rezultātus visai plašā tematiskā lokā, kas nosacīti var tikt apzīmēts ar atslēgas vārdiem – smilts un smiltsieži.

S1.1. Smilšu veidotas reljefa formas, sesijas vadītājs: Dr.geol. Māris Krievāns (LU)
Smilšu veidotas reljefa formas ģeoloģiskā laikā nav pastāvīgas – tās ir dinamiskas laikā un telpā, visai būtiski maina formu un tās raksturīgās iezīmes. Dinamiskā Zeme vai vismaz tās ārējā apvalka virsējā daļā šīm formām ir zināmas ģeogrāfiskā izvietojuma un atsevišķo formu savstarpējā izvietojuma galvenās likumsakarības. tomēr daudzas no tām joprojām nav pietiekoši apzinātas. Atzīmējams, ka smilšu veidotas reljefa formas tiek pētītas arī uz citām Saules sistēmas planētām un vismaz metodiski to apspriešana zinātniskā diskusijā būtu vietā. Sesija ir paredzēta kā plaša konteksta zinātniska diskusija par fizikālās ģeogrāfijas un ģeomorfoloģijas pētniecības metodēm un to attīstību, jaunākajiem pētījumiem un atpazītām likumsakarībām smilšu veidotu reljefa formu telpiskā izvietojumā, formu transformācijām un to veidošanās apstākļu paleoģeogrāfiskām rekonstrukcijām. S1.2. Pazemes ūdeņi smilts nogulumos, sesijas vadītāji: Dr.geol. Aija Dēliņa (LU), Dr.sc.ing. Aivars Spalviņš (Rīgas Tehniskā Universitāte)
Pazemes ūdens, tā īpašības, ietverošie ieži un to filtrācijas īpašības, pazemes ūdens plūsmas un to novērtēšanas metodes, ietverot pazemes ūdens modelēšanu ir tikai daļa no jomām, kurās smilts un smiltsiežu loma tiek pētīta daudzus gadu desmitus un mūsdienu pētniecības metožu attīstība ir īpaši strauja. Sesijā ir paredzēts uzklausīt zinātnisko pētījumu rezultātus attiecībā uz smilts un smiltsiežu filtrācijas īpašībām, pazemes ūdeņu īpašībām un krājumiem smilts nogulumu veidotos ūdens horizontos un pazemes ūdens modelēšanu.

S2. Smilts gruntis un to īpašības, sesijas vadītājs: Dr.geol. Jānis Karušs (LU)
Smilts gruntis aptver visai plašu grunšu grupu, kuru kopējās īpašības ir mainīgas visai plašā diapazonā. Šo grunšu pētniecība apjoms Latvijā ir visai nozīmīgs un tajā paša laikā daudzas īpašības ir nepietiekoši apzinātas, kas ierobežo netiešo- ģeofizikālo metožu pielietojumu.
Pētījumos paveiktais, pētniecības metožu attīstība, kā arī datu interpretācija būtu šajā sesijā apspriestie galvenie jautājumi, taču gaidīti arī ziņojumi par citu valstu standartu un būvnormu piemērošanu, dažādo pārrēķinu izmantojamām metodikām un to ierobežojumiem. Īpaši gaidīti ziņojumi par empīriskiem salīdzinošiem pētījumiem smilšu grunšu pētījumos ar ģeoradara un statiskās zondēšanas metodēm.

S3. Smiltis lauksaimniecībā, mežkopībā, augļkopībā un dārzkopībā sesijas vadītājs: Dr.geol. Raimonds Kasparinskis (LU)
Augsne ir viens no nozīmīgajiem dabas resursiem. Tā ir dinamiski vide, kurā mijiedarbojas zemes virsmā un zeme virskārtā noritošie procesi, tajā norit ūdens un dažādu ķīmisko elementu aprite un tā ir nozīmīga vide daļai dzīvo organismu. Smilts daļiņām augsnēs ir principiāla loma ģeoķīmisko un bioķīmisko ciklu norisē, tie aktīvi piedalās fizikālķīmiskajās reakcijās ar mikroelementiem, dažādām barības vielām un organiskajām vielām, gāzēm kā arī ietekmē vides piesārņojuma noturību un transportu.
Sesija ir veltīta plašam tematiku klāstam, kas skar smilšu augšņu ģenēzes un evolūcijas jautājumus, smilšu augšņu nozīmi lauksaimniecībā, augļkopībā, dārzkopībā un mežsaimniecībā, vides piesārņojumu smilšainās augsnēs un gruntīs.

S3.1. Laukaugi un to raža smilts augsnēs, sesijas vadītāja: Dr.agr. Līvija Zariņa (Agroresursu un ekonomikas institūts)
Lauksaimnieciskā ražošana smilšainās augsnēs visai būtiski atšķirtās no tādas citos augšanas apstākļos un šīs atšķirības galvenokārt nosaka paaugstinātas filtrācijas īpašības un augsnes bioķīmiskā aktivitāte, kā arī atšķirīgs augiem pieejamais minerālvielu daudzums. Zināms arī daudzas citas atšķirības.
Ņemot vērā smilts augšņu specifiskā īpašības, augkopības produkcijas ražošana smilšainās augsnēs prasa specifiskas zināšanas kultūraugu nodrošināšanai ar nepieciešamajiem augšanas faktoriem. Atšķirībā no citām, pēc mehāniskā sastāva smagākām augsnēm, smilts augsnēs ir paaugstinātas filtrācijas īpašības un augsnes bioķīmiskā aktivitāte, kā arī zems augiem pieejamais minerālvielu daudzums. Šīs augsnes ir mazāk auglīgas, tāpēc aizvien aktuāli ir pētījumi gan par augsnes auglības uzlabošanas iespējām, gan arī tādu šķirņu izveide, kuras piemērotas konkrētiem agroekoloģiskajiem apstākļiem. Tiek gaidīti ziņojumi par lauksaimniecībā izmantojamo kultūru augšanas un ražības pētījumiem, sasniegumiem dažādu kultūru selekcijā, kā arī tādiem jautājumiem kā nezāļu izplatīšanās, papildus mēslošanas nepieciešamību, kā arī smilts augšņu piesārņojumu un augsnes aizsardzību. Sesijā tiek gaidīti ziņojumi par laukaugu audzēšanas tehnoloģijām, ražas kvalitātes pētījumiem atkarībā no augsnes īpašībām, sasniegumiem selekcijā radot šķirnes piemērotas dažādām augsnēm, kā par smilšainu augšanu auglības uzlabošanas un piesārņojuma samazināšanas iespējām.

S3.2. Siltumnīcu un lecekšu kultūras sesijas vadītāja: Dr.biol. Signe Tomsone (LU)
Lecekšu un zemstikla kultūraugu audzēšana ir visa tradicionāla lauksaimniecības nozare, kas mūsu apstākļos pamatā orientējas uz nešas un sezonālas produkcijas ražošanu. Tomēr šajā nozarē ir iespējama visai būtiska attīstība.
Sesijas saistošais elements ir smilšainās kūdras mākslīgi veidotās augsnes un substrāti, kā arī stikls, kā materiāls, kas nodrošina īpašu mikroklimatisko apstākļu stabilitāti. Tādēļ šajā sesijā gaidīti ir zinātniski priekšlasījumi kā par substrātiem, tā zemstikla kultūru audzēšanu, tā arī stikla materiālu, kas plaši tiek izmantots savu īpašību dēļ siltumnīcu un oranžēriju izveidē.

S3.3. Smiltis kā dzīvotne: augi, mikroorganismi, dzīvnieki sesijas vadītājs: Prof. Ģederts Ieviņš (LU)
Sesija ir veltīta pētījumiem par Baltijas jūras liedagā un kāpās sastopamajiem augiem, tai skaitā par sēnēm kāpu biotopos, ķērpjiem un sūnām, to pielāgošanos veģetācijai šajā vidē, kā arī kāpu floristiskiem un ekoloģiskiem aspektiem.

S4. Smiltis vides tehnoloģijās un vides attīrīšanā, sesijas vadītājs: Prof. Māris Kļaviņš (LU)
Vides piesārņojums ir pieaugoša problēma visā pasaulē, tādēļ tiek ieguldīti lieli zinātniskie resursi, pētot efektīvas un lētas tehnoloģijas vides attīrīšanā. Smiltis ir pats izplatītākais un ir salīdzinoši lēts un izplatīts dabas resurss, kas ir ne tikai salīdzinoši stabilas gruntis, bet šiem materiāliem ir augstas filtrācijas un sorbcijas īpašības. Tādēļ smiltis ir ar augstu izmantošanas potenciālu dažādu piesārņojumu lokalizēšanā/likvidēšanā un jaunu vides materiālu radīšanā.
Sesija veltītu jaunākajiem pētījumiem smilts un smiltsiežu, modificētu un nemodificētu sīkgraudaino materiālu izstrādei vides tehnoloģijās.

S5. Smiltis, stikli, stiklveida pārklājumi un stikla kristāliskie materiāli sesijas vadītāja: Dr.habil.chem. Gaida Maruta Sedmale (Rīgas Tehniskā Universitāte)
Smiltis un smilts ieži ir visai plaši izplatīti derīgie izrakteņi Latvijā. To noderību un vērtību nosaka ne tikai smilšu īpašības, bet arī ieguves un pārstrādes izmaksas, tehnoloģijas, kā arī visai mainīgais no smiltīm izgatavojamo produktu patēriņa tirgus. Savukārt, stikls un stiklveida pārklājumi, starp kuriem glazūras ir viens no senākajiem keramikas izstrādājumu aizsardzības un arī dekorēšanas paņēmieniem, ir attīstījušies un dažādojies dažādos civilizācijas aizvēstures un vēsturiskos posmos. Mainījušas izejvielas, tehnoloģijas, kā arī patērētāju prasības un šis process turpinās arī mūsdienās. Latvijā izgatavoti stikli droši zināmi no hercoga Jēkaba laika
manufaktūrām, lai gan aizsākumi noteikti ir meklējami senāk. Savukārt speciālie stikli, stiklveida pārklājumi un stikla keramika ir bijusi daudzus gadu desmitus Latvijas zinātnieku pētniecības dienaskārtībā. Mūsdienās tie ir nedaudz apsīkuši , tomēr joprojām pētniecība tiek veikta un tiek iegūti augstvērtīgi zinātniskie rezultāti.
Sesijā paredzēts apskatīt smilšu, tajā skaitā arī kā piedevas, izmantošanas veidus, produktus un tehnoloģijas, galvenokārt izceļot Latvijas derīgo izrakteņu izmantošanas iespējas. Ir gaidīti zinātniski priekšlasījumi par stiklu, tā sastāviem un kvarca smilšu nozīmi to tehnoloģijā, kā arī par stiklveida pārklājumiem- glazūrām, speciālas nozīmes pārklājumiem, to izmantošanu, izejvielām, tehniku un tehnoloģijām, kā arī to iespējamo attīstību nākotnē. Īpaša uzmanība būtu vēršama iespējām attīstīt šos virzienus Latvijā, vismaz daļēji balstoties uz mūsu zemē pieejamām minerālizejvielām.

S6. Smiltis un stikls toponīmos Latvijā, sesijas vadītāja: Prof. Zaiga Krišjāne (LU)
Smilts un stikli ir visai raksturīgi toponīmi Latvijā ar zināmu tendenci pirmajiem norādīt uz smilšu ieguves vietām, smilšainām augsnēm un senām kapsētām, bet otrajiem būt piesaistītiem hercoga Jēkaba laika stikla manufaktūrām, darbnīcām un noliktavām. tomēr tas nebūt nav vienīgās zināmās atkarības un abu vārdu etimoloģija norāda uz citām šo vārdu nozīmēm, kas varētu tikt apzinātas toponīmos Latvijā. Sesijā iecerēts diskutēt par smilts un stikla toponīmiem, vietvārdiem un izrunas daudzveidīgumu apzīmējumos, kā arī metodiskiem jautājumiem toponīmu apzināšanā akcentējot tieši novadpētniecības nozīmi.

S7. Stikls mākslā, sesijas vadītājs: Mag.art. Ernests Vītiņš
Stikls, stikla kompozīti un līdzīgi pēc īpašībām un faktūras materiāli – mākslā, arī dizainā un ārtelpā. Sesijā aicināti pētnieki, kas veic pētījumus par stikla izstrādājumiem no artefaktiem arheoloģijā un muzeju zinātnē, stikla mākslas priekšmetu restaurāciju, bet visvairāk stikla vietu un lomu mūsdienu mākslā kā iekštelpu dizainā, tā arī publiskā telpā un instalācijās. S8. Skola: Zīmes smiltīs un smiltis kā zīmes sesijas vadītāja: Doc. Gunta Kalvāne (LU)
Izglītība tāpat kā smiltis plūst un mainās, 2017.gads skolās iezīmēs pārējas sākumu uz jauno, kompetencēs balstīto mācību priekšmetu standartu. Sekcijas ietvaros plānotas diskusijas par skolēniem un skolotājiem nepieciešamajām prasmēm un zināšanām ceļā uz mūsdienīgu mācību procesu. Otrā skolas sekcijas daļa tiks veltīta tematiem – formatīvā un summatīvā vērtēšana un skolēnu uzvedības problēmas, kas nereti ir kā smilšu graudiņš acīs gan skolotājiem, gan skolēniem. Sekcijas ietvaros paredzētas arī skolotāju darbnīcas jeb pieredzes stāsti, kā arī praktiskas nodarbības laboratorijās un nozares ekspertu lekcijas.

1.pielikums
Dalībnieka anketa LU 75. zinātniskā konference Starptautisks un starpdisciplinārs simpozijs “Smilts un Stikli”
Vārds*
Uzvārds*
Tituls
Iestāde/Organizācija*
Adrese
e-pasts*
Kontakttālrunis
Referāta veids*
□ Mutiskais □ Stenda
Referāta nosaukums*
Autors/-i*
Vēlamā sesija*
□ S1. □ S1.1. □ S1.2.
□ S2. □ S3. □ S3.1. □ S3.2. □ S3.3. □ S4. □ S5. □ S6. □ S7.
□ S8.
*Obligāti aizpildāmās ailes
Aizpildītu dalībnieka anketu lūgums sūtīt uz agnese.kukela@lu.lv

2.pielikums
Paplašināto tēžu (zinātnisko rakstu) noformēšanas prasības

Norādījumi autoriem
Rakstu krājums „Smilts un Stikli”
Valsts pētījumu programmas noslēgumam tiek gatavots zinātnisko rakstu krājums (kolektīva monogrāfija) par tematiku, kas aptver Latvijas zemes dzīles, to noderīgās īpašības, pētījumu metožu attīstību, bet akcentētas tieši jaunās tehnoloģijas un produkti, kas ļauj no zemes dzīlēm iegūt augstvērtīgus materiālus un produktus ar augstu pievienoto vērtību. Vienlaicīgi gaidīti zinātniskie raksti par smilts un smiltsiežu pētījumiem, stikla materiāliem un pārklājumiem, pētījumi par smilšu augsnēm un to nozīmi dažās lauku saimniecības nozarēs, smilts augšņu veģetāciju, smilts un stikla izmantošanu mākslā, kā arī citās ar simpozija tematiku saistītās jomā.
Kopsavilkums – angliski, angļu valodā iesniegtiem rakstiem – latviski. Ietver raksta nosaukuma tulkojumu un svarīgāko rakstā. Kopsavilkuma garums nepārsniedz 500 zīmes ar atstarpēm. Iesniedzams uz atsevišķas lapas, kas pievienojama raksta tekstam.

Atslēgas vārdi – līdz 5, nedrīkst atkārtot raksta virsrakstā iekļautos vārdus.
Raksta struktūra – tiek ieteikts vadīties pēc tradicionālas struktūras: ievads, materiāli un metodes, rezultāti, diskusija, secinājumi.
Raksta teksts jāiesniedz elektroniskā formā MS Word (97 un jaunākas versijas) formātā, lietojot Times New Roman (Unicode) vai savietojamus burtus ar 1,5 intervālu starp rindām.
Teksts jāraksta 1 slejā, lapas izmērs (formāts) A4, rakstzīmju izmērs 12.
Teksta laukuma attālums no lapas labās un kreisās malas 25 mm, no augšējās un apakšējās malas 20 mm.
Raksta apjoms ir līdz 10 lappusēm (unikāliem datu un atklājumu ziņā – līdz 12), drīkst pievienot augstvērtīgi noformētus attēlus un tabulas (JPEG vai PNG formātā). Attēli, tsk. Excel veidotie netiek ietveri sēru noformējumā (rāmītī), uz asīm ir skaidri norādītas mērvienības. Attēlu izmēriem ir nozīme (fotogrāfijām nedrīkst būt zemāki par 300 KBt)- izdevums būs melnbalts un tādēļ kontrastainība ir ļoti svarīga. Ievietotās tabulas un attēli ir jāskaidro, jākomentē nākamajā rindkopā aiz atbilstošā attēla vai tabulas.
Tabulas, attēli un to paskaidrojošais teksts (leģenda) ir jāievieto tieši tekstā.
Redakcijas padome vērtēs iesniegtos rakstus un pēc anonīmas recenzijas sniegs autoram atbildi par raksta akceptu, nepieciešamajiem labojumiem vai raksta noraidīšanu. Visi nepieciešamie labojumi autoram veicami 7 dienu laikā vai tiks noraidīti publicēšanai šajā izdevumā.

Iesniegšanas termiņš – 2017. gada 30. janvāris. Nepieņemtie raksti tiks nosūtīti autoriem atpakaļ un tos pārstrukturētus var iesniegt atkārtoti līdz 2017.gada 15. martam – LU rakstu krājumam “Zemes un Vides zinātņu sērija” – norādījumus autoriem skatīt: http://www.geo.lu.lv/petnieciba/lurzvs/
Sagatavotie raksti iesniedzami tikai elektroniski un nosūtāmi uz: agnese.kukela@lu.lv