Atskats uz Latvijas un Lietuvas arheologu konferenci 23.-24. novembrī

Šī gada 23. un 24. novembrī norisinājās Latvijas un Lietuvas arheologu pārstāvju tematiska tikšanās, kuras ietvaros norisēja abu valstu arheoloģijai kopīgu jautājumu apskats. Kā vienojošais elements, ar ko jāsaskaras abu valstu pētniekiem, ir pētījumu veikšana noteikta veida līdzīga tipa arheoloģijas pieminekļos. Tādēļ būtiska ir izpratne par kopīgu vai atšķirīgu skatījumu uz šo pieminekļu pētījumu metodiku un galvenajām pētniecības problēmām. Par šādu vienojošu elementu mūsu valstu arheoloģiskajā mantojumā uzskatāmi apbedījumi uzkalniņkapos.
23. novembrī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja konferenču zālē notika zinātnisie lasījumi, kur tika skarti jautājumi par dažādiem aizvēstures laikmetiem, gan Latvijas gan Lietuvas teritorijā raksturīgajiem apbedījumiem uzkalniņkapos. LNVM arheoloģijas departamenta vadītājs Jānis Ciglis savā priekšlasījumā raksturoja kultūretnisko situāciju Latvijas teritorijā ap mūsu ēras sākumu, īpaši agrajā dzelzs laikmetā, kad Ziemeļiteuvā un Dienvidlatvijā izplatīti līdzīga veida apbedījumi uzkalniņos, kas pieder vienai arheoloģiskajai kultūrai. Par pētījumiem vēlā dzelzs laikmeta Austrumlietuvas uzkalniņkapu teritorijā, Dubingu (Dubingiai) mikroreģionā informēja Lietuvas pārstāvis Ramūnas Šmigelskas. Par pētījumiem un atklājumiem Slates sila arheoloģiskajā kompleksā Sēlijā, stāstīja prof.Juris Urtāns.

Tika secināts, ka kopīga abu valstu arheoloģijā ir ne tikai pētījumu metodika, bet arī šī veida arheoloģijas pieminekļu aizsardzības jautājumi. Tā kā uzkalniņkapi ir vieni no vizuāli vislabāk uztvaramajiem arheoloģiskajiem pieminekļiem, tad tie pievērsuši mantu meklētāju uzmanību jau pagātnē un lielākoties ir tikuši izlaupīti un mūsdienās redzamas pat gadsimtu senas mantraču atstātas rakumu bedres. Arī mūsdienās turpinās šo pieminekļu postīšana, līdz ar to secināms, ka rūpīgi izvērtējama publiskajā telpā pieejamā informācija par to atrašanos vietu dabā un informēšanu par to ar kādu norāžu palīdzību. Ir skaidrs, ka nepieciešama nemitīga sabiedrības informēšana un izpratnes veicināšana par pagātnes mantojuma saglabāšanu, jo nereti tiek konstatēts, ka atsevišķos gadījumos notiek pat nevis nelegāla senlietu meklēšana pārdošanai kolekcionāriem, bet ar nolūku iegūt pēc iespējas lielāku daudzumu krāsaino metālu nodošanai metāllūžņos.

Konferences noslēgumā dabā tika apmeklēti virkne šī veida pieminekļu dabā – vēlā bronzas laikmeta uzkalniņi, agrā un vēlā dzelzs laikmeta apbedījumi uzkalniņkapos Rīgas rajonā. Diemžēl arī vairākos no tiem bija konstatējamas arī samērā svaigas racēju darbības pēdas.